Kā uzturs ietekmē neirotransmitteru veidošanos?

Serotonīns ir monoamīna neirotransmiters, kas ne tikai palīdz mums just laimes sajūtu, bet arī ietekmē ēšanas, gulēšanas režīmu, mazina sāpju sajūtu un pat ietekmē zarnu motilitāti jeb darbību/kustību. Tas pilda arī hormona funkciju, tāpēc to sauc gan par neirotransmiteru, gan par hormonu.Serotonīns ir nepieciešams arī tāpēc, ka no tā tiek veidots melatonīns jeb miega hormons.

Lai serotonīns veidotos ir virkne priekšnosacījumu, piemēram, sev patīkamu aktivitāšu veikšana, atrašanās saules gaismā, fiziskās aktivitātes, socializēšanās uc

Bet par šo, manuprāt, var izlasīt pietiekami, tāpēc es koncentrēšos uz to, ko zinu vislabāk - uzturu.

Lai serotonīns varētu veidoties, tam ir nepieciešama aminoskābe l-triptofāns. To, savukārt, mēs varam uzņemt, ēdot olbaltumvielu saturošus produktus, piemēram, gaļu, olas, sieru, piena produktus, riekstus un sēklas. Savukārt, lai šī aminoskābe tālāk tiktu pārveidota līdz serotonīnam, ir nepieciešams dzelzs un B6 vitamīns. Pirmkārt, jāsaprot, vai uzturā tiek uzņemts pietiekams olbaltumvielu daudzums (vidēji ap 1g uz katru kg), kā arī vai nav dzelzs vai B6 vitamīna deficīts. Dzelzs deficītu nosaka, pārbaudot ferritīna līmeni asins analīzēs, bet B6 vitamīnu parastās analīzēs var noteikt tikai netieši, testējot homocisteīna līmeni. Deficītu gadījumā, konkrētā uzturviela ir jāuzņem uztura bagātinātāju veidā.

Pie nosacījuma, ka organismā jau nav šo uzturvielu deficīta, dzelzi var uzņemt lietojot uzturā sarkano gaļu, aknas, ķirbju sēklas, žāvētus augļus, pākšaugus, savukārt, B6 vitamīnu lietojot uzturā gaļu, zivis, kartupeļus, graudaugus, banānus uc produktus.

Serotonīna sintēzi negatīvi var ietekmēt pārmērīgs uzņemtā cukura, kofeīna un alkohola daudzums, kā arī iekaisumu veicinošs uzturs var ietekmēt zarnu mikrobiotu un citus procesus, izjaucot neirotransmitteru līdzsvaru un ietekmējot arī serotonīnu.

Pārliecinies, ka tavā uzturā ir pietiekamas izejvielas, lai organisms ir spējīgs saražot šo priecīgo savienojumu pietiekamā daudzumā.